Tehnoloģijas

Līmēto masīvas koksnes konstrukciju izgatavošanas tehnoloģiskā procesa apraksts   Ņemot vērā, ka SIA "Super Bebris" darbības pamatā ir kvalitatīvas gala produkcijas ražošana tiek ievērots šāds ražošanas cikls: 1. Nepieciešamie kokmateriāli sākotnējā stadijā tiek pakļauti rūpīgai garināšanai, lai maksimāli izgarinātu no kokmateriāliem augšanas un žāvēšanas procesā radušos defektus, kā arī tiek veikta zāģmateriālu vizuālā šķirošana pēc stiprības klasēm. 2. Sākotnēji sagatavotie materiāli tiek novirzīti uz tālāko ražošanas procesu – garumā audzēšanu. Zāģmateriāli tiek saaudzēti nepieciešamajos garumos, balstoties uz izstrādātā projekta. Zāģmateriālu savienošana un līmes uzklāšana notiek automātiski. Šādi tiek panākta maksimāli ekonomiska un lietderīga materiālu izmantošana. 3. Pēc šādas saaudzēšanas garumā, visi kokmateriāli tiek ēvelēti, lai iegūtu ideāli gludu virsmu un turpinātu to līmēšanu nepieciešamajos šķērsgriezumos. 4. SIA "Super Bebris" ar savām tehnoloģijām spēj salīmēt kokmateriālus šādos šķērsgriezumos: Biezums: no 30mm līdz 240mm Augstums: no 80mm līdz 1500mm Garums: līdz 16 metriem (tuvākajā nākotnē plānots garumu palielināt līdz 24 metriem). Līmēšanā tiek izmantota melamīna karbamīda līme 1247 ar cietinātāju 2526. 5. Pēc vajadzīgo šķērsgriezumu iegūšanas tiek veikti tālākie apstrādes procesi. 1) tiek iefrēzēts frēzbaļķu māju sienām paredzētais profils; 2) materiāli tiek noēvelēti vajadzīgajos izmēros un novirzīti paneļu māju ražošanai; 3) nesošās koka konstrukcijas (sijas, spāres, kopturi utt.) tiek noēvelēti vajadzīgajos izmēros un novirzīti tālākai apstrādei. 6. Pēc frēzbaļķu profila izfrēzēšanas frēzbaļķiem, pēc iepriekš saskaņota projekta, tiek iestrādāts stūra savienojuma atslēgas. Materiāli tiek sagatavoti un nosūtīti montāžai.

  1. Savukārt materiāli, kas paredzēti paneļu māju izgatavošanai, pēc iepriekš saskaņota projekta, tiek iestrādāti gatavos sienu, starp stāvu pārseguma un jumta paneļos, kas montāžas secībā tiek nogādāti objektā.8. Visi nesošie koka elementi pēc individuāla pasūtījuma tiek sagatavoti un nosūtīti pasūtītājam.Saskaņā ar LVS EN 386:2000, ir iespējamas trīs dažādas līmēto masīvo koksnes konstrukciju struktūras (skat. attēlu zemāk)a.       LMKK, kas sastāv no vairākām platajā skaldnē salīmētām, garumā saaudzētām lamelēm;b.      LMKK, kas sastāv no vairākām platajā skaldnē salīmētām, garumā un platumā saaudzētām lamelēm;c.       LMKK, kas sastāv no vairākām šaurajā, platajā skaldnē salīmētām, garumā saaudzētām lamelēm.(Vertikālā līmētā masīvās koksnes konstrukcija).

Līmētas masīvas koksnes konstrukcijas un to pielietojums būvniecībā Koksne ir vienīgais plaši pieejamais materiāls, kas ir dabīgā ceļā atjaunojams. Raugoties no dzīves cikla perspektīvas, koksne kā celtniecības materiāls ir videi izdevīgs no vairākiem aspektiem – dabas resursu, enerģijas izmantošanas, oglekļa dioksīda izmešu un atkritumu mazināšanas, tādēļ tā ir videi draudzīga, labi piemērota dizaina izveidei, dzīves telpai un emocionāli iedarbīga. Lai lietderīgāk izmantotu koksnes resursus un pilnveidotu koksnes īpašības, koksnes līmēšana jau kopš seniem laikiem ir nodarbinājusi cilvēku prātus. Sākotnēji līmētas koksnes ražošanā bija problēmas - nebija līmes, kas būtu pietiekami izturīga pret mitrumu un temperatūras svārstībām. Šo uzdevumu izdevās atrisināt tikai pagājušā gadsimta 50-tajos gados. Tad pret atmosfēras ietekmi noturīgu līmju izgudrošana ļāva attīstīties līmēto koka būvdetaļu rūpnieciskai ražošanai. Mūsu kompānija „Super Bebris” nesošo koka konstrukciju ražošanai izmanto melamīna karbamīda līmi 1247 ar cietinātāju 2526, kas ir testēta saskaņā ar standarta EN 302 1.-4. daļu un Norvēģijas Norsk Treteknisk Institutt (NTI) un Francijas Centre Technique du Bois et de l' Ameublement (CTBA) to ir apstiprinājis kā piemērotu izmantošanai nesošo koka konstrukciju ražošanā saskaņā ar EN 301 standarta prasībām. Līmēta koka būvdetaļas tiek testētas Štutgardes Universitātes Materiālu kontroles iestādē (MPA Stuttgard Otto-Graf-Institut) Vācijā un atbilst GL24 izturības klasei, kā arī var tikt marķētas ar "CE" atbilstības zīmi, ja tas ir nepieciešams (sertifikāta Nr. 0672-CPD-I 14.21.36). Pateicoties mūsu tehnoloģijām un nopietnajai attieksmei pret savu darbu, mēs esam saņēmuši SIA „Inženierekspertīžu centrs” Būvizstrādājumu sertifikācijas centra atbilstības sertifikātu Nr. 001762, kas apliecina mūsu līmēto koka būvdetaļu atbilstību sekojošo normatīvu, dokumentu, sertificēšanas sistēmu, tipu un lietošanas apstākļu, un citu noteikumu prasībām. Līmētās koka būvdetaļas tiek ražotas pamatā no egles, ko raksturo vienlaicīgi stingrums un elastība, neliels rukums un augsta izturība. Daudzu mazāku koka elementu salīmēšana kopā, būvdetaļām piedod īpašu stiprumu, vienmērīgu izturību un formas stabilitāti. Šādi salīmētu daudzu mazāku detaļu kopums ļauj iegūt gandrīz jebkuras formas būvniecības detaļas. Būtu lietderīgi atcerēties, ka līmētās koka būvdetaļas ir ekoloģiski tīras, vieglas, izturīgas ar labu siltumizolāciju, kas slāpē trokšņus un vibrācijas, ir izturīgas pret agresīvu vielu iedarbību, šķīdumiem un turklāt ir viegli apstrādājamas. Ne mazāk nozīmīga ir arī šādu līmēta koka būvdetaļu iekļaušana ēku mikroklimata faktoru nodrošināšanai. Koksne uzlabo veselību, labvēlīgi ietekmē cilvēku pašsajūtu, mazina stresu un efektīvi regulē gaisa mitrumu telpās. SIA „Super Bebris” piedāvā izgatavot augstas kvalitātes līmēta koka būvdetaļas nesošajām konstrukcijām ar šādiem šķērsgriezumiem : - biezums/platums: no 30mm līdz 230mm - augstums: no 80mm līdz 1500mm - garums: līdz 16m (tuvākajā nākotnē plānots līdz 24m) Pasūtījuma izpildes termiņš ir atkarīgs no pasūtīto būvdetaļu šķērsgriezuma. Nepieciešamības gadījumā mēs varam veikt koka būvdetaļu pārklāšanu ar antiseptiķiem un antipirēniem. Mūsu ražošanas jauda līmētām koka būvdetaļām mēnesī ir no 600m3 līdz 800m3.

Šim produktam ir nākotne.

Tabulā ir attēloti iespējamie kopņu konstrukciju veidi.

Sistēma
Laidums, M
Šķērsgriezuma augstumi
Taisna sija
<30
h~1/17
Konusveidīga sija
10-30
h~1/30 H~1/16
Izliekta sija
10-20
h~1/30 H~1/16
Trīs šarnīru sija ar tievu metāla savilci
15-50
h~1/30
Stiprināta trīs šarnīru sija ar tievu metāla savilci
20-100
h~1/40
Trīs šarnīru konstrukcija, stūros sastiprināta ar bultskrūvēm
10-35
h~(S1+S2)/13

Prasības līmētajām masīvajām koka konstrukcijām Visiem būvniecībā pielietotajiem materiāliem ir noteiktas atsevišķas to izgatavošanas, ekspluatācijas un kvalitātes prasības. Lai nodrošinātu LMKK izstrādājuma kvalitāti, uzņēmumam jāizpilda visas standartā LVS EN 14080 „Koka konstrukcijas – Līmētā koksne – Prasības” noteiktās prasības konstrukciju ražošanai un izejmateriāliem, gatavai produkcijai un kvalitātes kontrolei. Saskaņā ar standartu LVS EN 1194, „Koka konstrukcijas. Līmēta koksne. Izturības klases un raksturlielumu noteikšana” LMKK pēc izturības iedala 4 stiprības klasēs, sākot ar vājāko 1.klase - GL 24c; 2. klase - GL 28c; 3. klase - GL 32c un 4. klase - GL 36c. LMKK statiskās lieces stiprības pārbaudi var veikt speciālās iekārtās (attēlā augšā - divpunktu statiskās lieces stiprības pārbaudes iekārta) Līdzīgi kā LMKK arī zāģmateriāliem ir noteiktas vairākas stiprības klases. Saskaņā ar LVS EN 338 „Masīvas koksnes konstrukciju materiāli. Izturības klases”, atkarībā no nominālās stiprības statiskajā liecē, iedalās kopā 12 klasēs (C14 līdz C50) skujukokiem un 6 klasēs (D30 līdz D70) cietajiem lapu kokiem. Praktiski visu Latvijā normālos augšanas apstākļos augušu skujukoku zāģmateriālu stiprības klase, bez būtiskām vainām, ir robežās no C14– C24, taču LMMK ir iespējams izgatavot atbilstoši jebkurai stiprības klasei. LMKK iedalās divās daļās: 1.      Homogēnās LMKK – konstrukcijas, kuru salīmēšanai izmantotas vienādas stiprības, vienas vai dažādu koku sugu lameles. 2.      Kombinētās LMKK - konstrukcijas, kuru salīmēšanai izmantotas dažādas stiprības, vienas vai dažādu koku sugu lameles. Simbols aiz LMKK stiprības klases apzīmē, kāda tipa konstrukciju materiālam ir uzstādītas atbilstošās prasības, piemēram, GL 32h – homogēnā LMKK ar nominālo stiprību 32 N*mm-2. Kombinētā tipa LMKK vismaz 2 augstākas stiprības klases lameles novieto konstrukcijas stieptajā vai spiestajā zonā – ārējās malās, bet vidu atstāj zemākas kvalitātes materiālus. Šāda veida manipulācijas neietekmē konstrukcijas nestspēju statiskajā liecē un dod iespēju pilnīgāk izmantot zemākas kvalitātes izejmateriālus. Izejmateriālu (lameļu) un LMKK atbilstību šīm stiprības klasēm pārbauda speciālās iekārtās. To dara ražotājs vai kāda cita kompetenta institūcija. Lameļu un konstrukciju pārbaudēm izmanto LVS EN 408 standartu (attēlā - masīvas koksnes konstrukcijas, salīmētas platajā skaldnē no vienas sugas un stiprības lamelēm). LMKK kvalitātes kontrolei uzņēmumā izmanto standartu LVS EN 385:2002 „Būvkoku savienojumi – Ekspluatācijas noteikumi un ražošanas noteikumu minimums”, kurš nosaka prasības līmēto zobtapu savienojumiem (attēlā zemāk - zobtapu savienojums, garumā saaudzētas lameles izgatavošanai), kā arī minimālās prasības līmēto zobtapu izfrēzēšanai un savienošanai. Standarts nosaka, ka zobtapu savienojumi tiek klasificēti pamatojoties uz statiskās lieces pārbaudi šaurajā skaldnē. Šo klasifikāciju nosaka pats lameļu ražotājs, kā pašdeklarāciju savam produktam norādot jebkādu lieces stiprības vērtību vai klasi konkrētajai partijai. Ja nepieciešamas pierādīt zobtapu savienojuma stiprību garumā saaudzēto konstrukciju uzpircējam, uzņēmums to var izdarīt veicot atbilstošās pārbaudes saskaņā ar LVS EN 408:2003 standartu „Koka konstrukcijas – Konstrukciju kokmateriāli un līmētie koka izstrādājumi - Dažu fizikālo un mehānisko īpašību noteikšana”. Latvijā netiek veikta garumā saaudzēto lameļu klasifikācija pēc to statiskās lieces stiprības, taču nereti šāda klasifikācija ir izstrādāta valstī uz kuru šie materiāli vai LMKK tiek eksportētas. Ja LMKK tiek eksportētas uz Vāciju un pircējs to pieprasa, garumā saaudzētās lameles klasificē pēc standarta DIN 68140 – 1. Šī standarta 1. daļa nosaka nepieciešamo zobtapas izmēru, iespējamos zobtapu frēzēšanas virzienus, presēšanas tehnoloģiskos nosacījumus, pielietojamās līmes, izejmateriāla kvalitāti, zobtapu savienojumu nominālo stiprību, kā arī kvalitātes kontroli. Šķirojot lameles pēc standartā DIN 68140 – 1. noteiktās klasifikācijas, iespējams izvēlēties piegādātāju atbilstoši nepieciešamajam lameles pielietošanas mērķim. Ja uzņēmums ražo LMMK no lamelēm, kas savstarpēji salīmētas ar platajām skaldnēm, ir iespējams prognozēt šīs konstrukcijas stiprības klasi. Saskaņā ar DIN 68140 – 1. p. 5.4, lameles pēc nominālās lieces stiprības šķiro atbilstoši DIN 4074-1 noteiktām stiprības klasēm (skat. tabulu).

 
Raksturīgā lieces stiprība N*mm-2
Šķirošanas klase pēc DIN 407-1
S7/MS7
S10/MS10
S13
MS13
MS17
Lamelēm
20*
30
35
40
45
Viendaļīgai koksnei
16
24
30
35
40

* Izņemot stiepē slogotām lamelēm.

 
 
   

Koksnes un koka konstrukciju ugunsdrošība.

Lejuplādēt video 1 Lejuplādēt video 2

Koksnes degšana ir komplekss process, kurā var izdalīt vairākas fāzes, sākot no mitras koksnes līdz pat atklātai liesmai. Normālos ekspluatācijas apstākļos koksnei ir noteikts mitruma daudzums, kas degšanas procesā pārvietojas un iztvaicējas. Robežtemperatūra, pie kuras notiek iztvaikošanas process, ir 100 grādi C. Koksnes degšanas un pirolīzes procesā uz tās virskārtas izveidojas ogles slānis, kas daļēji aizsargā koksnes degšanu. Neskatoties uz komplekso koksnes degšanas procesu, koksnes nesošajām konstrukcijām ir viena ļoti pozitīva īpašība, tās nezaudē nestspēju uguns iedarbībā.Degšanas procesā koksnes nesošās konstrukcijas zaudē savu nestspēju par tik, cik veidojas ogles slānis, līdz ar to koksnes nesošo konstrukciju nestspēja ir prognozējama un koksnes konstrukciju projektēšanas pamatprincipi ir apskatīti 5. eirokodeksā LVS EN 1995-1;2. Koka konstrukcijas ugunsgrēka gadījumā neizliecas, kā tas notiek ar metāla konstrukcijām, kad tās sasniedz kritisko temperatūru. Pastāv vairākas iespējas, kā nodrošināt koksnes uguns aizsardzību. Viens no senākajiem aizsardzības veidiem ir kaļķu-mālu maisījums, ar kuru tika pārklātas koka detaļu virsmas. Pateicoties ķīmijas zinātnes attīstībai, ir izstrādāti dažādi moderni koksnes uguns aizsardzības līdzekļi, kā, piemēram, dažādi antipirēni. Šo antipirēnu darbības mehānisms var izpausties dažādi:

  • kā, piemēram, liesmas iedarbībā antipirēns var sadalīties un radīt inertas gāzes, kuras kavē degšanas procesu;
  • degšanas reakcijas rezultātā antipirēns patērē lielu siltuma daudzumu un neļauj sasildīt koksni
  • antipirēns uz koka virsmas veido plēves pārklājumu, kas liesmas iedarbībā pārvēršas sausā putu slānī un kavē liesmu piekļūšanu koksnes virsmai.

Šādus antipirēnus uz koksnes virsmas uzklāj ar otu vai ar pulverizatoru. Šobrīd koksnes produktu pielietojums būvniecībā ir stipri ierobežots vairāku apsvērumu dēļ, un viens no būtiskākajiem iemesliem ir uzskats par koksnes ugunsnedrošību. Lai lauztu šos iesīkstējušos stereotipus, mūsu uzņēmums, sadarbībā ar „Kokapstrādes tehnoloģijas centru” un SIA „Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu”, rīko izglītojošus seminārus par koksnes nozīmi būvniecībā, kuri paredzēti plašai mērķauditorijai – sākot no individuālajiem būvētājiem līdz pat arhitektiem. Koksne nav nedegošs materiāls, taču tas ir materiāls ar prognozējamām ugunsizplatības īpašībām, ko var ievērot projektējot ēkas. Pie tam, kombinējot ar atbilstošiem apdares materiāliem, ir iespējams kavēt uguns attīstību un izplatību koksnes materiālos. Praksē jau sen ir pielietotas pilna mēroga testēšanas metodes, kas, protams, ir ļoti dārgas, taču sniedz visreālāko priekšstatu par ugunsgrēka apstākļiem un materiālu īpašībām. Viens no šādiem testiem veikts Norvēģijā 1961. gadā, kas uzskatāmi parāda koka konstrukciju īpašības ugunsgrēka apstākļos. Blakus novietotas divas sijas (metāla un masīvkoksnes), kas noslogotas ar vienādu slodzi. Atēlli runā paši par sevi:

 
Ugunsgrēka tests (Norvēģija 1961.g.) Pēc 8 minūtēm
   
Pēc 45 minūtēm  

Jaunās paaudzes antipirēni nodrošina uguns un bioaizsardzību. Tos var savietot ar lakveida pārklājumiem. Antipirēni paaugstina koka konstrukciju ugunsizturības robežu, bet papildaizsardzība ar virsmas lakām palielina ekspluatācijas laiku līdz 12-15 gadiem. Uzbriestošos materiālus uzklāj ar veltnīti, otu vai augstspiediena pulverizatoru. Uzbriestošie apvalki ir uguns aizsardzības sistēmas, kuras lieto, lai aizsargātu materiālus pret degšanu, kā arī lai aizsargātu tēraudu un citus materiālus no uguns augstās temperatūras (tādējādi novēršot vai kavējot struktūras, celtniecības konstrukciju bojājumus uguns laikā). Apvalkus gatavo no dažādu vielu savienojuma. Tos uzklāj virsmai kā krāsu, kas, saskaroties ar karstumu, izplešas, veidojot izolējošu un ugunsizturīgu apvalku – sausās putas. Neorganisko antipirēnu sastāvā ir vairākas būtiskas sastāvdaļas:

  • putojošas vielas, kas karstumā izdala lielu daudzumu neuzliesmojošas gāzes (piemēram, slāpekli, amonjaku, CO2);
  • saistviela, kas karstumā izkūst, radot biezu šķidrumu, tādējādi iesprostojot izdalīto gāzi burbuļos un radot biezu putu kārtu;
  • skābes avots un oglekļa savienojums (sakarstot skābes avots izdala fosforskābi, borskābi un sērskābi, kas pārogļo oglekļa savienojumu, izraisot burbuļu kārtas sacietēšanu un radot tam ugunsizturīgu apvalku; bieži arī saistviela var kalpot kā oglekļa savienojums).

Attēlā zemāk - ārējās temperatūras iedarbība uz koksni un temperatūra koksnē.

VIZUĀLĀS KVALITĀTES KLASES
  Kritērijs Rūpnieciskā klase Standarta klase Izlases klase
1. Ieauguši zari Pieļaujas Pieļaujas Pieļaujas
2. Izkrītoši zari Pieļaujas Pieļaujas līdz 20mm, ja lielāks tad tiek veikta labošana Tiek veikta labošana zariem virs 5mm diam.
3. Sveķu ailes Pieļaujas Pieļaujas platumā līdz 5mm Pieļaujas platumā līdz 3mm
4. Defektu labošana izmantojot ‘’laiviņas’’ un tapas Nav obligāti Nav obligāti Pieļaujas
5. Labošana izmatojot špakteles Nav Obligāta Nav obligāti Pieļaujas
6. Kukaiņu bojājumi, tārpejas. Pieļaujas Nepieļaujas Nepieļaujas
7. Serde Pieļaujas Pieļaujas Ārējo lameļu redzamajās daļās nepieļaujas
8.

Žūšanas plaisas

Detaļu nodošanas brīdī

Bez ierobežojuma Platums līdz 2mm, kas nepārsniedz 1,5m garumu Platums līdz1mm, kas nepārsniedz 1.5m garumu
9. Zilējums un sarkanu vai melnu joslu esamība, nodošanas brīdī Bez ierobežojuma Nepieļaujas Nepieļaujas
10. Pelējums nodošanas brīdī Nepieļaujas Nepieļaujas Nepieļaujas
11. Attālums starp ķīļzobu savienojumiem 1.1m 1.1m 1.1m
12. Virsma Pieļaujas neēvelētas vietas Pēc ēvelēšanas pieļaujas viļņi ar dziļumu līdz 1mm Pēc ēvelēšanas pieļaujas viļņi ar dziļumu 0.5mm, īpaši vienojoties var tikt veikta slīpēšana.
13. Ieaugusi miza Platums līdz 10mm garumā līdz 60mm Nepieļaujas Nepieļaujas
14. Izrāvumi Pieļaujas Dziļumā līdz 2mm ar diametru līdz 15mm, pieļaujas Nepieļaujas